Neiropsiholoģija
Neiropsiholoģija ir starpdisciplināra zinātnes nozare, kas apvieno psiholoģijas un neirozinātnes principus, lai izpētītu, kā smadzeņu struktūras un funkcijas ietekmē cilvēka uzvedību, emocionālo stāvokli un kognitīvās spējas (piemēram, atmiņu, uzmanību, valodas lietošanu un problēmu risināšanu). Šī nozare koncentrējas uz smadzeņu bojājumu vai traucējumu ietekmi uz psiholoģiskajām funkcijām, kā arī uz to, kā smadzenes atjaunojas pēc traumām vai slimībām.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neiropsiholoģija kā zinātnes nozare sāka veidoties 19. un 20. gadsimtā, balstoties uz agrīniem smadzeņu pētījumiem un klīniskajiem novērojumiem. Vēsturiski nozīmīgi ir bijuši pētījumi par smadzeņu lokalizāciju, piemēram, Pols Broka un Karls Vernike atklāja smadzeņu apgabalus, kas atbildīgi par valodas rašanos un saprašanu. 20. gadsimtā neiropsiholoģija kļuva par patstāvīgu disciplīnu, pateicoties pētniekiem kā Aleksandrs Lūrija, kurš izstrādāja teorijas par smadzeņu funkciju organizāciju.
Galvenie pētījumu virzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Smadzeņu anatomija un funkcijas Neiropsiholoģijā tiek pētītas dažādas smadzeņu daļas un to loma kognitīvajos procesos. Piemēram, frontālās daivas ir saistītas ar plānošanu un impulsu kontroli, bet hippokamps ir būtisks atmiņas procesiem. Pētījumos tiek analizētas arī smadzeņu savienojumu (neironu tīklu) nozīme uzvedības un domāšanas procesos.
- Kognitīvās funkcijas Neiropsihologi pēta, kā smadzenes nodrošina tādas funkcijas kā:
- Atmiņa (īstermiņa un ilgtermiņa atmiņa),
- Uzmanība (koncentrēšanās un uzmanības sadalīšana),
- Valoda (runas un saprašanas spējas),
- Vizuāli telpiskās spējas (orientācija telpā un objektu atpazīšana).
- Smadzeņu traumas un slimības Neiropsiholoģija pēta, kā smadzeņu bojājumi (piemēram, insulti, traumatiskās smadzeņu ievainojumi, demence vai audzēji) ietekmē cilvēka uzvedību un kognitīvās spējas. Piemēram, pētījumos tiek analizēts, kā insults var izraisīt valodas traucējumus (afāziju) vai kā Alzheimer slimība ietekmē atmiņu.
- Neiropsiholoģiskie testi Lai novērtētu kognitīvās funkcijas, neiropsihologi izmanto specializētus testus, piemēram:
- MMSE (Mini-Mental State Examination) — demences novērtēšanai,
- Stroop tests — uzmanības un inhibīcijas pārbaudei,
- Wisconsin kāršu šķirošanas tests — plānošanas un elastīgas domāšanas novērtēšanai.
- Rehabilitācija Neiropsihologi strādā ar pacientiem, lai palīdzētu atjaunot kognitīvās funkcijas pēc smadzeņu traumām vai slimībām. Piemēram, tiek izmantotas kognitīvās treniņu programmas vai valodas terapija pacientiem ar afāziju.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Neiropsiholoģija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|